post

Latvija uz politiskās skatuves

Mūsdienās gandrīz katra pasaules valsts ir iesaistīta kaut kādā starptautiskā organizācijā. Latvija savu ceļu ar starptautiskajām organizācijām pirmo reizi sāka 1991. gadā, pēc savas neatkarības atgūšanas. Integrējoties pasaulē, sekas tam var būt dažādas. Kādai valstij šī sadarbība var nozīmēt lielus ieguvumus, piemēram, atbalstu, aizsardzību, finansējumu, sadarbību, tomēr citai tas var būt arī zaudējums – var rasties lielāki izdevumi, saplūst kopā pasaules tirgus līdz ar ko rodas milzīga konkurence, identitātes zaudēšana, brīvā emigrācija. Tomēr, vai situācija Latvijā, iesaistoties kādā no pasaules organizācijām, ir uzlabojusies vai tomēr radījusi arī kādas negatīvas sekas, kas nemanāmi ietekmē cilvēku parasto ikdienu?

Skatoties uz dažādajām organizācijām, kurās iesaistās Latvijas Ārlietu ministrija, var tikai minēt, kādēļ un ar ko saistīta ir šī apvienība, un vai tiešām Latvija kaut ko no šīs sadarbības iegūst. Izvērtējot pozitīvo pusi, integrējoties ar starptautisko politiku, varētu uzskaitīt daudz dažādas lietas. Lielākais ieguvums uzskaitījumā būtu starptautiskais miers un drošība, un citas šajā sfērā saistošas palīdzības lietas, ko nodrošina vairāk kā viena organizācija – ANO, EDSO, NATO, OSCE un citas. Protams, ir arī citi pozitīvie aspekti un ieguvumi, Latvijai esot kā dalībvalstij, proti, finansiāls atbalsts dažādiem projektiem, palielināts preču piedāvājums tirgū un plašāks tirgus, noteiktas normas un kvalitātes prasības, iespēja brīvi ceļot, programmas skolēniem, kas ļauj studēt un iepazīt citas valstis un kultūras.

Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas izmantoja starptautiskās organizācijas veidu, kā veicināt savu interešu panākšanu, pretī sniedzot atbalstu starptautisko tiesību normu īstenošanu pasaulē. Atskatoties uz vēstures aspektiem, Latvija nodibināja kontaktus ar ārvalstīm jau iepriekš, atbalstot viņu lēmumus. Rezultātā vairāk valstis arī nobalsoja par Latviju kā neatkarīgu valsti. Vēlāk arī iesaiste dažādajās organizācijās sekmējās ar palīdzību cauri krīzei, precīzāku skatījumu uz cilvēktiesībām, veselības aprūpi, preču kvalitātes kontroli. Katra no organizācijām attīstās un meklē efektīvus veidus, kā sekmēt gan valstu atsevišķās intereses, gan kolektīvās, kas nozīmē arī to, ka turpmākie projekti ir domāti, lai palīdzētu visām dalībvalstīm.