post

Latvija uz politiskās skatuvs 2. daļa

Neskatoties uz dažādajiem ieguvumiem un pozitīvajām lietām, visam ir divas puses, tātad arī negatīvā. Tomēr, redzot daudzveidīgos pozitīvos faktorus, cilvēki reti aizdomājas par to, vai patiesībā dalībai šajās organizācijās var būt arī negatīvā puse un vai tā viņus ietekmē. Aptuveni tikai 22% – 35% no visiem Latvijas iedzīvotājiem 2014. gadā uzskatīja, ka, piemēram no iestāšanās Eiropas Savienība ir nākuši tikai zaudējumi. Ņemot vērā, ka tas bija tieši gads, kad Latvija pārgāja uz eirozonu, lielākā daļa uzskatīja, ka lata zaudēšana bija nozīmīgākais zaudējums. Tāpat arī tiek novērtēta milzīgā konkurence ražošanas tirgū, cilvēku emigrācija un imigrācija, dzīves līmeņa pazemināšanās un inflācija, kā arī valsts identitātes un autentiskuma zaudēšana.

Zināms fakts ir tas, ka Latvija ir bijusī Padomju Savienības valsts, kurā vecāka gada gājuma cilvēki varētu skaitīties kā īpatsvars – tādējādi ir palikusi arī “vecā Padomju domāšana”. Tas vienkārši nozīmē to, ka gados vecākie pilsoņi ir pieraduši pie kaut kādām vērtībām, sistēmām un sabiedrībā pieņemtajām lietām. Mūsdienās, kad jaunieši tiecas izzināt pasauli, iepazīt nezināmo un attīstīt, un padarīt atbilstošu mūsdienām Latviju, pārējiem to varētu būt grūti pieņemt. Jaunieši caur dažādām starptautiskām programmām izglītojas un grib izglītot arī pārējos. Spilgtākais piemērs būt viendzimuma laulības, kamēr citi uzskata, ka tas ir nepareizi un Dievs nav radījis pasauli tādēļ, tikmēr jaunās paaudzes pamet savu dzimteni, lai dotos uz vietām, kur jūtas droši un neapspiesti.

Apkopojot informāciju, es uzskatu, ka Latvijai noteikti ir vērtīgāki ieguvumi nekā zaudējumi, esot starptautiskās politikas dalībniecei. Starptautisko organizāciju pieaugošā ietekme atstāj ļoti lielu iespaidu uz dalībvalstu ekonomikām, kultūras attīstību, vispārējo valsts attīstību un skatījumu uz nākotni. Savstarpēji sniegtais atbalsts nepieciešamajos brīžos ir ļoti nozīmīgs, it īpaši tagad, kad pasauli ir skārusi COVID-19 pandēmija reizē attīstoties ar ekonomisko krīzi. Dažādas organizācijas meklē labākos situācijas risinājumus, veidus kā palīdzēt tiem, kam nepieciešams un veidus, kā apturēt slimības izplatīšanos. Arī šobrīd Latvija ir saņēmusi palīdzību ar medicīniskajiem piederumiem, un arī ir ārsti, kas ir braukuši uz citām valstīm palīdzēt slimajiem cilvēkiem.