post

Dažādi krūšu implanti

Mūsdienās daudzas sievietes izvēlās par labu krūšu palielināšanai. Līdz ar to krūšu augmentācija piedāvā daudz dažādu iespēju. Šobrīd tirgū ir pieeejami visādu veidu krūšu implanti. Vairāk par tiem un to atšķirībām pastāstīsim šajā rakstā, ko atbalsta Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnika.

Pildījums

Galvenā krūšu implantu atšķirība ir pildījums. Tas būtu primārais, kas jāizvēlās pirms krūšu palielināšanas operācijas. Ir silikona implanti un sālsūdens implanti. Fizioloģiska šķīduma jeb sālsūdens implanti no sākuma tiek ievietoti zem krūts muskuļa, un tikai tad piepildīti. Taču silikona implanti ir populārākas risinājums, jo atšķirībā no sālsūdens implantiem, tie laika gaitā nezaudē savu tilpumu un krūtis neizmaina formu.

Forma

Ar atbilstošas formas palīdzību ir iespējams iegūt tieši tādu efektu, kādu jūs vēlējāties. Eksistē divu veidu implanti – apaļie un pilienveida jeb anatomiskie implanti. Piemēram, apaļie implanti būs ieteicami sievietēm, kas vēlētos izteiksmīgāku dekoltē, taču anatomiskie implanti izskatīsies dabiskāki un būs mazāk pamanāmi.

Tilpums

Ar tilpuma palīdzību ir iespējams koriģēt krūšu lielumu. Jo lielāks tilpums, jo lielāks krūšu izmērs. Taču jāņem vērā, ka anatomisku īpatnību dēļ katram cilvēkam nevarēs ievietot maksimāla lieluma implantus. Ieteicamo implanta tilpumu jums palīdzēs izvēlēties labs plastiskais ķirurgs.

Pācēlums

Krūšu implantu pacēlums arī ir būtisks faktors, kad ietekmēs to, vai krūtis izskatīsies dabiski. Jo lielāks pacēlums, jo izteiksmīgākas krūtis. Svarīgi arī atcerēties, ka ne vienmēr lieli krūšu implanti ar apaļu pacēlumu izskatīsies nedabiski. To ietekmē vairāki faktori un ķermeņa īpatnības, piemēram, ādas elastība, dabīgo krūšu tilpums u.c.

Krūšu palielināšana ir mūsdienīga procedūra, ar kuras palīdzību katra sieviete var iegūt skaistas un formīgas krūtis. Pateicoties dažāda veida implantiem, var panākt jebkādu efektu, kādu vien pacients vēlās.

post

Kultūra eiropā

Dzelzs priekškars jeb dzelzs aizkars ir tēlains apzīmējums, kas aukstā kara laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Eiropā starp kapitālistiskajām Rietumu valstīm un komunistiskajām Austrumu bloka valstīm. Tādēļ viss, kas saistījās ar Rietumeiropu vai Amerikas savienotajām valstīm bija aizliegts, tajā skaitā mūziku. Publiskajā telpā te noderīgs bija zemteksts. Prasme apiet cenzūru raksturo veselu laikmetu un vēlmi kļūt vienotiem. Bet kāpēc Eiropas mūzika šajā laikā periodā ir viens no izcilākajiem sasniegumiem? Spēja apiet pastāvošo sistēmu ievedot jaunākās mūzikas plates aiz dzelzs priekškara ir viena liela sasnieguma vērtas. Visas paaudzes, jo īpaši jaunieši, tiecās uzzināt, kas notiek, kas ir modē ārpus sociālistiskajām valstīm, Rietumos. PSRS nevēlamās modernās popmūzikas kultūras pieejai bija vairākas iespējas: varēja censties uztvert Rietumu radiostacijas, piemēram, ”Radio Luksemburg”,’’Radio Mercur’’ , “Radio Caroline” u.t.t ,kuras pārraidīja Rietumu mūzikas ierakstus.1960.gados attīstījās un kļuva pieejamāka magnētisko lenšu ieraksta un atskaņošanas tehnoloģija. Lai gan tas nebija lēts prieks, tas deva iespēju apmainīties ar mūzikas ierakstiem un padarīja pieejamus Rietumu izpildītāju, kā arī ārzemju ierakstus. 1956. gadā radās Eiropas dziesmu konkurss ,,Eirovīzija”, kas kļuva par vienu no lielākajiem mūziķu sadraudzības veidiem visā Eiropā mūsdienās, kādreiz nebija pieejama visiem. Par piemēru var ņemt vienu no populārākajām grupām ,1974. gada Eirovīzijas uzvarētāju grupu  ,,ABBA”, kura ieguva lielu popularitāti visā Eiropā. Par spilgtāko piemēru 20.gs mūzikas spēkam var minēt Baltijas ceļu un Barikādes, kurās cilvēki neskatoties uz briesmām, kas viņus varēja  devās un dziedāja, pulcējās kopā, jo ticēja tam, ka viņi kļūs brīvi, mūsdienās mēs šo notikumu saucam par dziesmoto revolūciju. Kopdziedāšanas ietvaros bieži izpaudās slēpts protests. Šīs noskaņas spēcīgi izteiktas arī kora dziesmās ar metaforiskiem tekstiem, kas bija saprotami dziedātājiem un publikai. Tolaik pārkāpjot jebkuru manis nosaukto PSRS rīkojumu, cilvēki varēja šķirties ne tikai no savas brīvības, kas burtiski vairs nepastāvēja, bet arī tikt izsūtīti vai ļaunākajā gadījumā nogalināti.  20. gs mūzika kļūst par miera un vienotības simbolu.

Mūzikas instrumenti, kas radušies Eiropā, ļauj cilvēkiem dalīties ar mūziku visā pasaulē. Renesanses mūziķi ievada unikalitāti mūzikā, parādot to, kāda varētu būt mūzika, ja cilvēks netiek ierobežots un ļaujas komponēšanas izjūtām. 20. gadsimta mūzika vieno vairākas Eiropas tautas, katrā tautā izceļot unikalitāti un vēlmi pēc miera  ko varēja skaidri redzēt Eirovīzijas dziesmu konkursā, Austrumu Eiropas iedzīvotāju vēlmē pēc Rietumu valstu mūzikas un vēlāk arī Baltijas valstu dziesmotā revolūcja. Eiropas mūzika ir izmainījusi daudzu cilvēku dzīves ritmu vairāku gadsimtu laikā ,liekot aizmirst par to, cik skarba ir pasaule, kas ir visapkārt un tieši tāpēc es uzskatu, ka tieši šie notikumi ir Eiropas mūzikas lielākie sasniegumi, jo katram cilvēkam mūzikas uztvere ir individuāla un neatkārtojama, tāpēc domas par šo tēmu var atšķirties katram.

post

Kas ir konfūcisms?

Konfūcisms ir ētiski politiska mācība, vēlāk viens no filozofijas pamatvirzieniem Senajā Ķīnā, kura aizsācējs ir Konfūcijs. Mācība balstīta uz cilvēka dabas, ētikas, valsts, tikumības un ģimenes noteikumu ievērošanu. Tā ir viena no trijām Ķīnas filozofiski reliģiskām skolām, bet visvairāk atbilst Senās Ķīnas kultūras noteikumiem, jo pauž sociālā taisnīguma identiskumu. Mācības pamatā bija hierarhisko pienākumu sadales sistēma, kur jaunākajam bija jāpakļaujas vecākajam, kuram bija jārāda piemēru, apliecinot savu gudrību, un kur zemākstāvošam cilvēkam bija jāpakļaujas augstākstāvošam, kuram piederēja lielāka vara. Tas paredzēja, ka ierēdņiem bija jāpakļaujas valdniekam, lai tiktu saglabāts līdzsvars kosmosā. Konfūcijs arī pauda domu, ka Debesu gribu var īstenot vienotībā, tādēļ uzskatīja, ka valsts pārvaldei jābūt taisnīgai. Konfūcijs domāja, ka Debesis nosaka sociālo statusu, bet dzīvību un nāvi nosaka tikai liktenis. Par hierarhisko attiecību pamatu tika uzskatīta ģimene, kurā bija skaidri jādefinē pienākumi, lai: “ valdnieks būtu valdnieks, tēvs būtu tēvs un dēls būtu dēls ( The Analects 12:11). “ Tas tika uzskatīts par attiecību ideālu. Andrejs Mūrnieks raksta: ”Ideālā rīcībā, audzināšanā vai jebkurā sabiedriskā darbībā Konfūcijs izdala trīs etapus. Lai izveidotu pareizo kārtību, viņš aicina “sākt visu ar poēziju, turpinot ar rituāli un pabeigt ar mūziku”.”

Poēzija ir ritmiska kustība, kas tiek saistīta ar vārdu. Savukārt valoda valoda tiek raksturota kā cilvēka pašizpausme. Ir nepieciešams saskaņot gan savu domāšanu un uzvedību, gan arī ir jāprot lietot skaidru un saprotamu valodu, lai darbi atbilstu vārdiem. Rituālu raksturo principu un likumu ievērošana, kas ietver arī taisnīgumu un pienākuma apziņu. Tās ir attiecības citam pret citu, kuru raksturo hierarhija gan ģimenē, gan valstī. Mūzika ir debesu harmonijas atveids, kuru var sasniegt tikai ar rituālu palīdzību. Rituāls sadala sabiedrību ,bet mūzika atkal cenšas to apvienot, saliedēt. Tikai ievērojot šos visus iepriekš minētos posmus, var gūt panākumus gan valsts pārvaldē, gan personīgajā dzīvē.

post

Rokas iespējamās nervu slimības

Karpālā kanāla sindroms – Karpālais kanāls ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet deviņas saliecējcīpslas un vidusnervs, kurš nodrošina jūtu kustību īkšķim, rādītajam, vidējam pirkstam un daļēji arī zeltnesim. Dažādas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, kad deformējas kauli, trauma, pārpūle vai ilgstošas vienmuļas kustības, grūtniecība, kad pastiprināti tiek aizturēts šķidrums, var būt par cēloni vidusnerva nospiedumam. Rezūltātā kanālā saspiestais nervs izsauc tirpšanas sajūtu pirkstos, sāpes, traucētas plaukstas darbspējas. Tas ir karpālā kanāla sindroms. Sākumā dažos gadījumos var palīdzēt šinas un imobilizācija vai pretiekaisuma medikamenti. Ja tas tomēr nelīdz, pēc iespējas ātrāk jāveic nepieciešamā operācija. Operāciju ir iespējams veikt Dr. Jāņas Zaržecka un Dr. Tālivalža Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikā. Operācijas laikā tiek izdarīts neliels grieziens delnas pamatnē, caur kuru tiek pāršķelta karpālā saite, atverot karpālo kanālu un samazinot tajā spiedienu. Pēc operācijas bieži tiek lietots liels pārsējs un ģipša longete, lai samazinātu sāpes pēc operācijas, kuras parasti ir niecīgas. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no laika, cik ilgi nervs ir bijis saspiests un cik stipri līdz ar to ir bojāts. Tādēļ ļoti svarīgi ir konsultēties ar ārstu jau tad, kad jūs sajūtat pirmās nospieduma pazīmes.

Dipitrēna slimība – Dipitrēna slimība jeb plaukstas saistaudu un nervu slimība, kuras cēlonis joprojām nav pilnībā zināms. Slimības rezultātā zem plaukstas ādas izveidojas cieti mezgliņi, kas laika gaitā palielinoties, savelk plaukstas pirkstus un padara tos nekustīgus. Dažkārt slimības pazīmes vērojamas arī pēdās un dzimumloceklī, taču tās ir retas un nerada tik nopietnas komplikācijas kā plaukstā. Kontraktūra ir jāoperē tad, kad cilvēks vairs nespēj nolikt iztaisnotu plaukstu uz galda ar nagiem uz augšu. Noteikti ir jāoperē tad, ja nelielie mezgli ir sāpīgi. Svarīgi ir slimību nenovilcināt, jo vēlākajā stadijā vienīgā metode plaukstas darbspējas uzlabošanai var būt bojātā pirksta amputācija. Operācijas laikā tiek izgriezti izveidojušies mezgli un rētaudu saites, kurās bieži ieaug nervu – asinsvadu kūlīši. Dažkārt nepieciešams šķelt arī pirkstu locītavu kapsulas, lai atjaunotu kustības tajās. Jo operācija notiek vēlākā stadijā, jo tā ir sarežģītāka, un ķirurgam ir lielāka iespēja bojāt ievilktos nervus un asinsvadus. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no slimības stadijas, kā arī no rokas terapijas pēcoperācijas periodā. Rētas parasti izveidojas ļoti plānas un nemanāmas.

Kā attīstīsies darbs komandās?

Progress ir un paliek progress – mēs dzīvojam, domājam, izgudrojam, patentējam un pārdodam. Vienmēr kāds audzēs graudus, ceps maizi, to pārdos, bet mēs – programmētāji – maizi ēdīsim un rakstīsim datorprogrammas. Kāds par patentēta izgudrojuma ražošanu maksās patenta īpašniekam, bet mums būs jāmaksā par patentētas programmas kopēšanu (kas tā pati ražošana vien ir). Kādam izgudrojums tāpat būs kaut kas jauns, neparedzēts, bet mums datorprogramma joprojām būs tikai kārtējā binārā kombinācija, kurai arī decimālajā sistēmā ir savs ekvivalents. Tātad, kāds maksās zinātniekiem par viņu izgudrojuma izmantošanu, bet mums būs jāmaksā citiem programmētājiem par viņu patentētās programmas (skaitļa kombinācijas) koda izmantošanu. Kāpēc tas tā notiks? Vienkārši dažs labs zinās, kas ir menedžments un kā vajadzīgajā laikā un vietā izdevīgi pārdot preci.

Ja tā labi padomā, tad menedžmentu vienmēr var izmantot dažādi. Tas var nest daudz naudas, taču, neapdomīgi pielietots, var arī atņemt kādam citam iespēju piepildīt savus sapņus. Jā, cilvēks pēc dabas ir slinks, bet ir arī jāsaprot, ka ne katru reizi vieglākais ceļš, kā tikt pie naudas, sanāk tas labākais. Tu vari likt uzsvaru uz vārdu “godīgs” un tikai zaudēt iespējamos finansu līdzekļus, ko būtu varējis nozagt, bet, pastāvīgi “atsvaidzinot” savā vārdu krājumā vārdus “pievākt”, “nočiept”, “nospert”, “nofenderēt” vai “apčakarēt”, Tu pazaudē potenciālos klientus.

Es uzskatu, ka nākotnē dzīvos menedžments, kas daudz vairāk uzmanības veltīs cilvēciskajam faktoram, t.i., pastāvēs uzņēmumi, kuros strādās atsaucīgāki, izpalīdzīgāki un laipnāki darbinieki, nevis valdīs oligarhi, kas kontrolēs lielākas naudas plūsmas un kas būs sagrābuši savās rokās lielāku varu. Piesaistīt jaunus klientus ir daudz grūtāk nekā pazaudēt jau esošos, tādēļ nākotne ir evolucionārām nevis revolucionārām metodēm. Vienkārši mums pašiem vajadzētu mazāk enerģijas veltīt savstarpējiem ķīviņiem “sugas iekšienē”, kas tiek nelietderīgi izmantota “atmosfēras sildīšanai”. Strīdi neatrisina konfliktu, un, ja Tu uzvari strīdā, Tev vienalga neizdosies ieraudzīt to, ko vēlies redzēt, jo tā nu Dievs lēmis, ka attēls cilvēka acī veidojas apgriezts.

post

ES finanes un Mēs

No 1994.gada līdz 1998.gadam neatmaksājamās palīdzības veidā Latvija no ES ir saņēmusi 92 miljonus latu.

Svarīgākais kanāls, caur kuru Latvijā ieplūst ES budžeta līdzekļi, ir Phare programma. Pēdējo gadu Phare programmas prioritāte Latvijā ir atbalsta sniegšana, lai Latvija sekmīgi sagatavotos iestāšanai ES. Tiek atbalstīti projekti, kas saistīti ar ES likumdošanas pārņemšanu, sagatavošanos līdzdalībai ES kopīgajās politikās un sagatavošanos darbībai ar strukturālajiem fondiem.

Phare programmas finansējums Latvijā galvenokārt sastāv no līdzekļiem, kas ir iekļauti Phare nacionālajā programmā. Tā ir programma, kura gadu top, vienojoties Eiropas Komisijai un Latvijas valdībai par konkrētu pasākumu kopumu, kam jāsaņem ES finansējums. Nacionālajā programmā tiek ņemtas vērā gan ES izvirzītas palīdzības prioritātes, gan arī valsts vajadzības. Pašreizējā Phare nacionālā programma sastāv no projektiem valsts administrācijas nostiprināšanai vai arī liela apjoma investīcijām būvniecības un citos infrastruktūras izveides darbos. Atsevišķi no Phare nacionālās programmas pastāv arī Phare Pārrobežu sadarbības programma, kuras mērķis ir ar kopējiem projektiem veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Latvija iesaistīta pārrobežu sadarbības projektos ar Baltijas jūras valstīm – Vāciju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju. Phare finansējuma ietvaros Latvijā darbojas arī vairākas horizontālās un daudzvalstu programmas.

Latvijai ka kandidātvalstij ir izvirzīti 3 galvenie noteikumi, lai tā varētu pretendēt uz ES līdzekļiem:
• Ir jābūt izstrādātai skaidrai stratēģijai, kā valsts gatavojas risināt pirmsiestāšanas perioda problēmas,
• No Latvijas puses jābūt adekvātam projektu līdzfinansējumam,
• Nepieciešama administratīva struktūra, kas tiktu iesaistīta līdzekļu pārvaldē.

Līdzfinansējums, ko ES prasa dažādām programmām un projektiem, mēdz būt dažādas. Pagaidām Latvijai netiek izvirzītas tik augsta līdzfmansējuma prasības kā pret ES dalībvalstīm. Phare institūciju stiprināšanas pasākumiem Latvijas līdzfmansējuma daļai jāsastāda 10% no kopējās projekta summas, bet investīciju projektiem šī robeža ir 25%. Arī ES finansētās programmās, kurās Latvija jau piedalās, ir jārēķinās ar to, ka programmas finanses nesegs visus 100% no izdevumiem, tāpēc ir jāparedz līdzfinansējuma avoti. Tie var būt gan valsts fondi, gan privātie līdzekļi.

post

Padomi skaistu zobu uzturēšanai

Bez šaubām katrs cilvēks noteikti vēlētos sev skaistu un žilbinošu smaidu, kas piesaistītu apkārtējo cilvēku uzmanību. Taču gandrīz katrs noteikti ir saskāries ar problēmu, ka, lai arī kā mēs rūpētos par savu zobu skaistumu un veselību, rezultāts vienalga nav tāds, kādu mēs to gribētu. Vienmēr ir kaut kas, ko gribētos pielabot. Šajā rakstā labākais zobārsts Rīgā (Dr. Jūlijas Katkevičas diennakts zobārstniecība) dos ieteikumus, kas palīdzēs jūsu zobus sāglabat maksimāli veselīgus un estētiskus.

  • Pirmais un svarīgākais ieteikums, lai saglabātu zobus tīrus un skaistus, ir pienācīga zobu higiēna. Vismaz divas reizes dienā ir jāveic kārtīgs zobu tīrīšanas rituāls. Tīrīšana ir jāveic no visām zoba pusēm. Uzmanīgi jānotīra visas zobu virsmas, ieskaitot smaganas un mēli. Šī procedūra jāveic vismaz trīs minūtes. Taču ar to viss nav beidzies. Pēc rūpīgas tīrīšanas zobus vēl vajag kārtīgi izdiegot ar speciāla zobu diega palīdzību, un muti vajadzētu noskalot ar mutes skalojamo līdzekli. Tas nogalinās visas mutes dobumā palikušas baktērijas un mikroorganismus, kā arī kalpos par lieliski profilaksi, lai jūs nepiemeklē dažādas mutes dobuma saslimšanas.
  • Zobu balināšana mājas apstākļos. Svarīgi atcerēties, ka pirms jebkuras zobu balināšanas ir obligāti jākonsultējas ar savu zobārstu! Labs dabisks zobu balinātājs būs parasta dzeramā soda. Gandrīz visu veikalu plauktos esošo zobu pastu sastāvā ir soda. Lai izbalinātu zobus ar sodas palīdzību, zobu birste jāiemērc sodas un ūdens maisījuma un ar to neilgu laiku jāpatīra zobi. Pēc šādas procedūras zobu krāsa kļūs par dažiem toņiem gaišāka.
  • Trešais ieteikums būs vienkārši zemeņu un ābolu lietošana uzturā. Jā, augļi ir ne tikai ļoti garšīgi un veselīgi, bet arī var palīdzēt zobu estētikas uzlabošanai. Ābolu graušana var noņemt nelielu daudzumu zobu aplikuma, ja pie rokas nav pieejama zobu birste. Savukārt, zemenēs esošās skābes palīdz nedaudz izbalināt zobus.
  • Vēl viens labs padoms, lai uzturētu zobus veselīgus, ir to skalošana ar sālsūdeni. Nātrija hlorīdam pieder antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības. Laiku pa laikam skalojot muti ar sāls šķīdumu, tas var palīdzēt cīņā ar dažādiem iekaisuma procesiem.
  • Kokosriekstu eļļa. Mūsdienās kokosriekstu eļļa gūst ļoti plašu popularitāti, un daudzi zobārsti to iesaka ieviest arī savā ikdienas zobu kopšanas rutīnā. Mutes dobuma skalošana ar šo eļļu palīdz gan apturēt dažādus iekaisuma procesus, gan arī krāsainu pārtikas peoduktu ēšanas laikā neļauj nokrāsot zobu emalju.

Eksistē daudz dažādu ieteikumu, kā rūpēties par savu zobu skaistumu un veselību. Taču jāatcerās pats galvenais – lai zobi būtu tiešām veselīgi, tie ir atbilstoši jākopj. Neviens padoms neaizstāj rūpīgu mutes dobuma higiēnu un pats galvenais – zobārsta apmeklējumu. Apmeklējiet savu zobārstu un higiēnistu vismaz reizi 6 mēnešu laikā, un jūsu zobi būs veselīgi un žilbinoši balti!

Radiācijas uzraudzības institūcijas darbs

Valsts uzraudzību un kontroli radiācijas drošības un kodoldrošības jomā patstāvīgi veic Vides ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde Radiācijas drošības centrs.
Centra galvenās funkcijas ir šādas: sagatavot priekšlikumus par radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzības un kontroles politiku valstī; veikt radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un kontroli; veikt uzraudzību un nodrošināt kontroli pār speciālo dozimetrisko aparātu un individuālo dozimetru pārbaudi un turēšanu; apkopot, analizēt un sniegt Radiācijas drošības padomei informāciju par situāciju valstī radiācijas drošības jomā, galvenajiem jonizējošā starojuma avotu lietotājiem un kontroles rezultātiem; informēt personas, kas vada darbus ar jonizējošā starojuma avotiem, par radiācijas drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un rekomendācijām radiācijas drošības līmeņa paaugstināšanai; nodrošināt valsts teritorijā atklāto nezināmo jonizējošā starojuma avotu vai uz valsts robežas atklāto nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu identifikāciju, izpēti, novērtējumu un organizēt to apglabāšanu, ja starojuma avota lietotāju vai īpašnieku nav iespējams noteikt; veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, lai samazinātu jonizējošā starojuma avotu lietošanas iespējamo kaitīgo ietekmi; koordinēt tehniskās palīdzības programmas radiācijas drošības jomā; lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, organizēt un koordinēt to inspektoru un darbu vadītāju apmācību, kuru darbs saistīts ar radiācijas drošību, kā arī veicināt šo darbu izpildītāju apmācību; nodrošināt kodolnegadījumu izziņošanas 24 stundu operatīvo gatavību un veikt sakaru punkta funkcijas saskaņā ar Konvenciju par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu.

Radiācijas drošības centram ir tiesības nekavējoties saņemt informāciju par jebkurām avārijām un negadījumiem, kas var ietekmēt radiācijas drošību un kodoldrošību, kā arī pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts institūcijām, iestādēm un operatoriem tā funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju par radiācijas drošību un kodoldrošību.

Radiācijas drošības centrs aizliedz veikt darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ja tiek pārkāpti radiācijas drošības un kodoldrošības normatīvi un tam ir tiesības sadarboties ar starptautiskajām organizācijām radiācijas drošības jautājumu risināšanā.

Dvēseles izzināšana – psiholoģija

Medess – viena no divām galvenajām cilvēka sastāvdaļām, energoinformativa dzīvības izpausme. Otra cilvēka galvenā sastāvdaļa ir mums zināmais fiziskais ķermenis.

Dažādās tautās Medesu apzīmē ar citiem vārdiem, bet visvairāk dzirdētie ir: dvēsele, psihe, astrālais ķermenis, sirdsapziņa, smalkais ķermenis, gars, zemapziņa, virsapziņa, bezapziņa, mans iekšējais “es”, sirdsbalss, superego, velis, dilinka, Ātma, monāde, energoinformatīvā matrica, reaktīvais prāts u.t.t. Vienu un to pašu energoinformatīvo dzīvības izpausmi dažādu tautu senči ir apzīmējuši ar šodien tik daudz dzirdētiem, bet dažādi izprastiem vārdiem. Viskļūdaināk izprastais vārds šobrīd ir “psihe”. Mūsdienu psiholoģijā to definē kā smadzeņu šūnu aktivitātes izpausmi, bet, faktiski, smadzeņu šūnas aktivizējas tikai pēc tam, kad psihe ir devusi tām impulsus. Tātad, primāri ir psihes impulsi, bet sekundāras – smadzeņu šūnu aktivitātes izpausmes. Grieķi, kas šo vārdu ieviesa sarunvalodā, zināja, ka psihe ir no fiziskā ķermeņa neatkarīga dzīvības izpausme, kas var dzīvot fiziskajā ķermenī un arī bez tā. Laika gaitā grieķu zināšanas daļēji tika pazaudētas vai apzināti izkropļotas.

Mācība par dvēseli daudzu gadsimtu garumā attīstījās kā filozofijas sastāvdaļa. No sirmas senatnes līdz pat mūsdienām šajā mācībā dominējuši divi uzskati, kas nereti noveduši līdz pat fiziska rakstura cīņai par to, vai dvēsele ir fiziskā ķermeņa sastāvdaļa, vai arī substance, kas spēj dzīvot pilnīgi patstāvīgi, būdama neatkarīga no fiziskā ķermeņa. Tikai 19. gadsimta 70. gados psiholoģija izveidojās par atsevišķu zinātni.

Vienlaicīgi ar filozofiju attīstījās bioloģija un fizioloģija, kurām vajadzēja palīdzēt atklāt noslēpumus par dvēseli. Diemžēl, tikai šobrīd esam pie sliekšņa, kuru pārkāpjot, uzzināsim visu mūs interesējošo par dvēseli. Līdzšinējās psiholoģijas teorijas tiks sagrautas pašos pamatos, jo tā ir tipiska maldu mācība, kurai ar patiesību ir maz kopīga.

Austrumu leģendās parādās informācija, ka cilvēks ir gars, kas tērpies ugunīgajā, smalkajā blīvajā apvalkā. Par to, kas šeit ir domāts kā ugunīgais apvalks, es rakstīšu turpmāk jo, zināmā mērā, uz cilvēku tas ir attiecināms, bet šobrīd apstiprināšu, ka cilvēks sastāv no smalkās daļas un blīvā apvalka. Smalkā daļa šeit jāsaprot kā dvēsele, bet blīvais apvalks – fiziskais ķermenis.
Sirdsapziņa. Vai tā varētu būt. ka šim asins sūknim – sirdij – ir apziņa? Sīkāk apskatot to varētu apstiprināt, bet, faktiski, tie, kuri pirmie sākuši teikt – “ar sirdi jūtu”, “man sirds priekšā saka”, “mana sirdsbalss uz mani runā”, nav zinājuši, ka informācija nenāk no sirds, bet gan no dvēseles smadzeņu centra, kas atrodas blakus sirdij. Tāpēc cilvēku apziņā tādi jēdzieni kā sirsnība un dvēseliskums ir cieši saistīti, lai gan, faktiski, dvēseles izpausmēm ar sirds darbību ir maz sakara.

Zemapziņa, Virsapziņa – divi pilnīgi pretēji zinātnieku uzskati par vienas un tās pašas sistēmas darbību. Lai gan katram, pētot dvēseli, bijusi sava daļa patiesības. To, kāpēc dvēsele reizēm izpaužas kā kaut kas zemāks par apziņu, bet citreiz augstāks, uzzināsiet turpmākajās nodaļās.
Vācu matemātiķis un fiziķis, Gotfrīds Vilhelms Leibnics (1646 – 1716), bija saistīts arī ar metafiziku. Savā darbā “Monadoloģija” Leibnics pauž viedokli par to, ka viss sastāv no monādēm, kuras, lai gan savstarpēji neatkarīgas, tomēr rīkojas iepriekš paredzama veida, un tāpēc nav iemesla kristīgajai ticībai konfliktēt ar zinātni. Ja vien šis visnotaļ cienījamais zinātnieks būtu zinājis, ka ar vārdu “monāde” apzīmē tikai noteiktas īpašības dvēselē, tad, protams, viņš neapgalvotu, ka nav iemesla konfliktam ar kristīgo pieeju. Iemesls ir un pat ļoti nopietns! Tāpēc arī Voltērs bija tiesīgs romānā “Kandids” izsmiet Leibnica teoriju un tajā pausto optimismu. Iepriecina tas, ka Leibnics, būdams ļoti nopietns zinātnieks, ir piekļuvis tik tuvu patiesībai, no kuras tik tālu mūs aizveduši tie, kuri izliekas par kristiešiem.

post

Biodegvielas ražošana

Biodīzelis

Biodīzelis ir augu eļļas pārstrādes procesā iegūts metilēsteris, tādejādi biodīzelis, kas iegūts no rapšu sēklām, ir zināms kā rapšu metilēsteris. Metilēsterus var iegūt salīdzinoši vienkārša procesa rezultātā. Par pamatu kalpo augu eļļa, kas tiek filtrēta. Pēc tam tiek atdalīts ūdens un citi nevēlamie piemaisījumi. Pēc tam eļļa tiek sajaukta ar spirtu – parasti metanolu un kādu katalizatoru – parasti nātrija vai kālija hidroksīdu. Ķīmisko pārvērtību rezultātā tiek sagrauta eļļas molekulu triglicerīdu struktūra taukskābēs un glicerīnā. Ražošanas procesā bez biodīzeļa tiek iegūti divi vērtīgi blakusprodukti: glicerīns, kas tiek izmantots farmācijas ražošanā, un rapšu sēklu rauši.

Bioetanols

Bioetanola ražošana lielā mērā atkarīga no izejvielu pieejamības. Ja etanola ražošanas procesā tiek izmantotas izejvielas, kuru pamatā ir dažādi cukurus saturoši augi, tādi kā cukurbietes, tās nepieciešams samalt un izmērcēt, lai atdalītu cukuru sastāvdaļas. Maisījumam tiek pievienots raugs, lai nodrošinātu fermentatīvo rūgšanu, kuras procesā veidojas spirts un ogļskābā gāze. Destilējot iegūto šķīdumu, tiek iegūts etanols līdz vajadzīgajai koncentrācijai. Ja iegūto etanolu paredzēts izmantot maisījumā ar benzīnu, tad nepieciešams no tā atdalīt ūdeni.

Ja etanola ražošanas procesā tiek izmantoti graudaugi, tad ražošanas process ietver graudu attīrīšanu un malšanu. Tiek izmantots enzīms amilāze, kas pārvērš cieti fermentējamos ogļhidrātos jeb cukuros. Tālāk ražošanas process ir līdzīgi kā pārstrādājot cukurbietes. Etanola iegūšanas procesā atkarībā no izmantotā graudu veida var iegūt dažādus blakusproduktus – piemēram, proteīniem bagātu dzīvnieku barību, saldinātājus u.c.

Biometāns

Biometāna ražošana ietver trīs pakāpes:
• atkritumu pirms-sagatavošana;
• fermentācija, kuras rezultātā atkritumi tiek sašķelti līdz biogāzei;
• biogāzes attīrīšana, kuras rezultātā, atdalot ogļskābo gāzi un citus piemaisījumus, tiek iegūts 95% biometāns.

Fermentācijas process atkarībā no izejvielām un izmantotajām tehnoloģijām parasti aizņem 15-20 dienas. Iegūtais biogāzes apjoms un metāna saturs tajā atkarīgs gan no izmantotajām izejvielām, gan attīrīšanas tehnoloģijām. Pamatā pārstrādājot kanalizācijas notekūdeņus un kūtsmēslus tiek iegūts mazāks apjoms gāzes, nekā pārstrādājot pārtikas atkritumus. Izmantojot vietējās pārstrādes tehnoloģijas, no tonnas atkritumu var iegūt vidēji 100 kubikmetrus biometāna, kamēr, izmantojot centralizētās tehnoloģijas no tonnas atkritumu var iegūt līdz pat 300 kubikmetriem biometāna.

Līdztekus biogāzei, tiek iegūts šķidrs materiāls, kas var tikt veiksmīgi izmantots kā mēslošanas līdzeklis lauksaimniecībā, tādejādi arī aizstājot fosilo minerālmēslu izmantošanu.