post

Latvija uz politiskās skatuves

Mūsdienās gandrīz katra pasaules valsts ir iesaistīta kaut kādā starptautiskā organizācijā. Latvija savu ceļu ar starptautiskajām organizācijām pirmo reizi sāka 1991. gadā, pēc savas neatkarības atgūšanas. Integrējoties pasaulē, sekas tam var būt dažādas. Kādai valstij šī sadarbība var nozīmēt lielus ieguvumus, piemēram, atbalstu, aizsardzību, finansējumu, sadarbību, tomēr citai tas var būt arī zaudējums – var rasties lielāki izdevumi, saplūst kopā pasaules tirgus līdz ar ko rodas milzīga konkurence, identitātes zaudēšana, brīvā emigrācija. Tomēr, vai situācija Latvijā, iesaistoties kādā no pasaules organizācijām, ir uzlabojusies vai tomēr radījusi arī kādas negatīvas sekas, kas nemanāmi ietekmē cilvēku parasto ikdienu?

Skatoties uz dažādajām organizācijām, kurās iesaistās Latvijas Ārlietu ministrija, var tikai minēt, kādēļ un ar ko saistīta ir šī apvienība, un vai tiešām Latvija kaut ko no šīs sadarbības iegūst. Izvērtējot pozitīvo pusi, integrējoties ar starptautisko politiku, varētu uzskaitīt daudz dažādas lietas. Lielākais ieguvums uzskaitījumā būtu starptautiskais miers un drošība, un citas šajā sfērā saistošas palīdzības lietas, ko nodrošina vairāk kā viena organizācija – ANO, EDSO, NATO, OSCE un citas. Protams, ir arī citi pozitīvie aspekti un ieguvumi, Latvijai esot kā dalībvalstij, proti, finansiāls atbalsts dažādiem projektiem, palielināts preču piedāvājums tirgū un plašāks tirgus, noteiktas normas un kvalitātes prasības, iespēja brīvi ceļot, programmas skolēniem, kas ļauj studēt un iepazīt citas valstis un kultūras.

Latvija jau kopš neatkarības atgūšanas izmantoja starptautiskās organizācijas veidu, kā veicināt savu interešu panākšanu, pretī sniedzot atbalstu starptautisko tiesību normu īstenošanu pasaulē. Atskatoties uz vēstures aspektiem, Latvija nodibināja kontaktus ar ārvalstīm jau iepriekš, atbalstot viņu lēmumus. Rezultātā vairāk valstis arī nobalsoja par Latviju kā neatkarīgu valsti. Vēlāk arī iesaiste dažādajās organizācijās sekmējās ar palīdzību cauri krīzei, precīzāku skatījumu uz cilvēktiesībām, veselības aprūpi, preču kvalitātes kontroli. Katra no organizācijām attīstās un meklē efektīvus veidus, kā sekmēt gan valstu atsevišķās intereses, gan kolektīvās, kas nozīmē arī to, ka turpmākie projekti ir domāti, lai palīdzētu visām dalībvalstīm.

post

Salīdzinam Hēraklu un Kurbadu

Hērakls bija dievu valdnieka Zeva un mirstīgās sievietes Alkmēnes dēls, savukārt, Kurbads – ķēves bērns, kuram nav tēva, jo viņš radās no tā, ka viņa māte ķēve apēda kādu īpašu zivi.

Hērakls un Kurbads abi cīnās ar stilistiski haotiskiem dabas spēkiem , kuri grib izjaukt iedibināto lietu kārtību. Piemēram, Kurbads uzveica milzi ar trijām galvām, pieveica arī milzi ar sešām galvām, kā arī, ar mātes palīdzību uzveica milzi ar deviņām galvām. Kurbada spēks ir liels , tieši tāpat kā Hēraklam, jo arī Hērakls cīnījās ar kādu kam bija deviņas galvas, tik atšķirība tāda , k tas nebija milzis, bet bija gan liela čūska. Čūskas pieveikšanai bija nepieciešama arī palīdzība kā Kurbadam, tik Hēraklam nepalīdzēja māte, bet gan brāļa dēls Iolājs. Secinu , ka abu kultūrvaroņu spēks tomēr nav bezgalīgs, jo kādreiz arī ir nepieciešama palīdzība pretinieka uzveikšanai un interesanti, ka palīdzība abiem kultūrvaroņiem ir vajadzīga ir tieši tad , kad pretinieks ir ar deviņām galvām. Abi varoņi ir spēcīgi un vareni, bet viņu spēkiem ir arī savas robežas, manuprāt, viņu abu spēki ir vienlīdzīgi. Eposā Kurbads minēts , kā Kurbads no pirmās olas rada dimanta pili , no otrās olas – sudraba pili un no trešās zelta pili un par Hērakla līdzīgiem veikumiem tekstā nekas netika minēts. Lai gan abi kultūrvaroņi bija apbrīnojami par viņu spēku un drosmi, bet par to, ka kāds vēlētos iemācīties viņu drosmi nekas minēts tekstos nebija. Hērakls un Kurbads nevienu nemācīja, nemācīja ne nodarbošanos, ne amatus. Hērakls neieviesa noteiktu kārtību sabiedrībā, noteikumos, rituālos un svētkos, ir tikai teikts, ka Hērakls par saviem varoņdarbiem un ciešanām atalgots, dzīvoja mūžīgi Olimpa kalnā. Eposs par Kurbadu noslēdzas ar to , ka Kurbads nāvīgās žults nonāvēts , krīt uz savu vāli un mirst.

Secinu , ka atšķirībā no Kurbada, Hērakls dzīvo mūžīgi Olimpa kalnā. Vispārēji abi kultūrvaroņi ir ļoti līdzīgi tēli, kuri veiksmīgi realizē savus cildenos mērķus, atšķiras tikai dažas iepriekš minētas nianses. Tāpat kā Hērakls, Kurbads neieviesa noteiktu kārtību noteikumos, sabiedrībā, rituālos un svētkos, abi kultūrvaroņi ir vienkārši apbrīnojami tikai ar savu spēka veikumu, jo tas paveicis ir ļoti daudz.

post

Personāži Alberta Bela novelē “Būris”

Valdis Strūga – trīsdesmit vienu gadu vecs Rīgas iedzīvotājs, kurš strādā milicijas kriminālizmeklēšanas daļā. Precēts, ir dēls, saslimis ar podagru – visparastākais cilvēks. Pavadot savā ofisā kārtējo dienu, pie Valda atnāca Edīte Bērza ziņot par sava vīra – Edmunda Bērza – pazušanu.

Edmunds Bērzs – trīsdesmit piecu gadu vecs arhitekts, kas bija aizbraucis uz laukiem pie saviem vecākiem uz brīvdienām, solīdamies atgriezties naktī uz pirmdienu. Taču aizkavējās, kas nebija raksturīgi Edmundam. Pēc pāris dienām Edīte aizbrauca pie Edmunda vecākiem, bet uzzināja tikai to, ka vīrs patiešām izbrauca svētdienas vakarā no laukiem. Sāka klīst baumas, ka Edmunds varēja «aizskriet» ar citu sievieti, jo cita skaidrojuma vienkārši nebija. Taču Edīte tam neticēja un vērsās pie Strūgas. Izmeklētājs saņēma detalizētu Bērza aprakstu un uzzināja, ka viņš pazuda kopā ar savu mašīnu – Moskviču 412.

Valdis nolēma doties pie Edmunda vecākiem, taču neko daudz par viņa tagadējo dzīvi neuzzināja, tāpēc vērsās pie kaimiņiem. Kaimiņmeitene Mare pastāstīja, ka brīvdienās mēdz sarunāties ar Edmundu un tas galīgi nepatīk viņas līgavainim – Kārlim Dindānam no Valsts drošības komitejas. Braucot atpakaļ uz pilsētu, Strūga uzmanīgi pētīja ceļu, jo apdomāja tādu versiju, ka Bērzu noslepkavoja ar nolūku nozagt mašīnu. Valdis saskatīja īpašu nepieciešamību atrast Edmundu, jo viņi abi bija diezgan līdzīgi cilvēki ar līdzīgiem uzskatiem.

Izmeklētājs neticēja, ka Bērza pazušanā ir vainīga kāda sieviete. Viņš ar daudziem runāja – ar Edmunda priekšnieku Antlāvu, veco draudzeni Irisu, Edītes māti – un visos stāstos viņš dzirdēja par cilvēku, kurš ir ļoti līdzīgs pašam Valdim.

Vienā dienā Lādogas ezerā bija atrasta nogrimusi motorlaiva, kurā bija daudz auto detaļu – tostarp arī Edmunda Moskviča motors. Izdevās atrast faktus par noziedzniekiem – tā bija zagļu banda, kuras loceklis paziņoja policijai par bāzes atrašanas vietu. Lietā jau figurēja bandas vadoņa foto. Tas bija Mares līgavainis.

Kārlis Dindāns – trīsdesmit divu gadu vecs vīrs. Agrāk bija strādājis taksometru parkā par šoferi, bet bija spiests atstāt darbu savu baiļu dēļ – viņš ļoti baidījās no citiem cilvēkiem, kurus vajadzēja vadāt; pēc tam strādāja par automehāniķi, bet viņam apnika. Viņš saprata, ka ņems to, ko viņš pats gribēs; dzīvos grezni un pārticīgi, un kļuva par zagļu bandas vadoni. Milicija izsekoja Kārli, taču viņam izdevās aizbēgt. Dažas dienas viņš nodzīvoja mežā, kādā pamestā mājā. Viņš bija dziļi savās domās. Vienu dienu Kārlis uzzināja par Maru un Edmundu un uzreiz kļuva tik nikns un dusmīgs, jo Mare viņam patiešām ļoti patika un Dindāns plānoja viņu precēt. Kārlim ne īpaši patika, ka līdz šim viņš izrīkojas tikai ar cilvēku mantu, bet tagad arī ar cilvēka dzīvi. Miliči tomēr Dindānu atrada un specoperācijas laikā smagi to ievainoja.

post

Kā saglabāt veselību un spēku

Lai rītos ātri iegūtu mundrumu un trenētu imūnsistēmu, jāizmanto auksa duša. Kontrastdušas tiek uzskatītas par dziedniecisku līdzekli. Procedūru sāk ar siltu ūdens strūklu, tad pārslēdz uz aukstu un atkārto trīs reizes.

Ja vēlas darīt vēl kaut ko savas ādas labā, jāatvēl laika masāžai ar suku no galvas līdz kājām. Masāža sevišķi labi iedarbojas rītos pirms dušas. No ādas tiek atdalītas mirušās šūnas, uzlabojas ādas apasiņošana, āda kļūst veselīgi sārta un maiga. Nagi un mati ir īsteni tās pašas ādas veidojumi. Ikdienas higiēnā ļoti nozīmīga ir roku tīrība. Rokas ir jāmazgā pēc iespējas biežāk. Jo sevišķi pirms ēšanas. Jo tīrākas ir rokas, jo mazāka ir iespēja saslimt ar dažādām slimībām. Ja ādai pietiek ar mazgāšanos vien, nagi un mati ir arī jāapgriež.

Galvas mati silda un darbojas kā gaisa kondicionētājs un sargā mūs no saules stariem. Matu folikulas savāc indīgās vielas, kas cirkulē organismā un novirza tās uz matiem. Matus nogriež un indes ir prom. Ja mati ir veseli, tos var mazgāt katru dienu, bet jāizvēlas tieši taviem matiem piemērots šampūns. Ļoti svarīgi ir saudzīgi apieties ar matiem pēc mazgāšanas. Matu ķemmēšanai jāizmanto ķemme ar retiem zariem, nelietojot sukas.

Skaisti un taisni zobi tiek uzlūkoti arī par seksa simbolu un veselības rādītāju. Tie ir ne tikai dabas dota dāvana, bet arī konsekventas kopšanas un modernās zobārstniecības nopelns. Mazs atgādinājums: kariesu izraisa baktērijas, kas mitinās mutes dobumā un barojas ar ēdienu atlikumiem. Visvairāk tām patīk cukurs. Dažu minūšu laikā veidojas skābe, kas atņem zobam vērtīgās minerālvielas un sāk to bojāt. Tādēļ tieši pēc saldumu ēšanas ir tik svarīgi košļāt pretkariesa gumiju vai izmazgāt zobus. Ja zobi netiek pietiekami labi tīrīti, baktērijas veido arī zobu aplikumu, kas ar laiku kļūst arvien cietāks un pārvēršas zobakmenī. Zobi ir jātīra trīs reizes dienā un, protams, arī pēc saldumu ēšanas. Kabatā vienmēr vajadzētu būt zobus tīrošai košļājamai gumijai. Zobu kopšana sākas ar pareizas zobu birstītes izvēli. Tai jābūt ar mazu galviņu un iespējami līdzenai. Pēc astoņām nedēļām birstīte ir jāizmet. Zobu pastas sastāvā noteikti jābūt fluoram, kas stiprina zobus. Putojošās zobu pastas tīrīšanas laikā iekļūst vissīkākajās spraudziņās. Pēc tīrīšanas muti nedaudz izskalo, lai sargājošās vielas var ilgāk iedarboties. Papildu aizsardzību dod fluoru saturošās želejas, kuras uzklāj zobiem divas reizes nedēļā. Ieteicams muti skalot ar pretaplikuma līdzekļiem. Tomēr ja viss iepriekš minētais nenes vēlamo rezultātu, tad aicinam vērsties pie zobārsta Rīgā, galvaspilsētā, kur meklējama vislabākā šāda tipa aprūpe.

post

Dažādi krūšu implanti

Mūsdienās daudzas sievietes izvēlās par labu krūšu palielināšanai. Līdz ar to krūšu augmentācija piedāvā daudz dažādu iespēju. Šobrīd tirgū ir pieeejami visādu veidu krūšu implanti. Vairāk par tiem un to atšķirībām pastāstīsim šajā rakstā, ko atbalsta Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnika.

Pildījums

Galvenā krūšu implantu atšķirība ir pildījums. Tas būtu primārais, kas jāizvēlās pirms krūšu palielināšanas operācijas. Ir silikona implanti un sālsūdens implanti. Fizioloģiska šķīduma jeb sālsūdens implanti no sākuma tiek ievietoti zem krūts muskuļa, un tikai tad piepildīti. Taču silikona implanti ir populārākas risinājums, jo atšķirībā no sālsūdens implantiem, tie laika gaitā nezaudē savu tilpumu un krūtis neizmaina formu.

Forma

Ar atbilstošas formas palīdzību ir iespējams iegūt tieši tādu efektu, kādu jūs vēlējāties. Eksistē divu veidu implanti – apaļie un pilienveida jeb anatomiskie implanti. Piemēram, apaļie implanti būs ieteicami sievietēm, kas vēlētos izteiksmīgāku dekoltē, taču anatomiskie implanti izskatīsies dabiskāki un būs mazāk pamanāmi.

Tilpums

Ar tilpuma palīdzību ir iespējams koriģēt krūšu lielumu. Jo lielāks tilpums, jo lielāks krūšu izmērs. Taču jāņem vērā, ka anatomisku īpatnību dēļ katram cilvēkam nevarēs ievietot maksimāla lieluma implantus. Ieteicamo implanta tilpumu jums palīdzēs izvēlēties labs plastiskais ķirurgs.

Pācēlums

Krūšu implantu pacēlums arī ir būtisks faktors, kad ietekmēs to, vai krūtis izskatīsies dabiski. Jo lielāks pacēlums, jo izteiksmīgākas krūtis. Svarīgi arī atcerēties, ka ne vienmēr lieli krūšu implanti ar apaļu pacēlumu izskatīsies nedabiski. To ietekmē vairāki faktori un ķermeņa īpatnības, piemēram, ādas elastība, dabīgo krūšu tilpums u.c.

Krūšu palielināšana ir mūsdienīga procedūra, ar kuras palīdzību katra sieviete var iegūt skaistas un formīgas krūtis. Pateicoties dažāda veida implantiem, var panākt jebkādu efektu, kādu vien pacients vēlās.

post

Kultūra eiropā

Dzelzs priekškars jeb dzelzs aizkars ir tēlains apzīmējums, kas aukstā kara laikā simbolizēja ideoloģisko cīņu un robežu, kas pēc Otrā pasaules kara izveidojās Eiropā starp kapitālistiskajām Rietumu valstīm un komunistiskajām Austrumu bloka valstīm. Tādēļ viss, kas saistījās ar Rietumeiropu vai Amerikas savienotajām valstīm bija aizliegts, tajā skaitā mūziku. Publiskajā telpā te noderīgs bija zemteksts. Prasme apiet cenzūru raksturo veselu laikmetu un vēlmi kļūt vienotiem. Bet kāpēc Eiropas mūzika šajā laikā periodā ir viens no izcilākajiem sasniegumiem? Spēja apiet pastāvošo sistēmu ievedot jaunākās mūzikas plates aiz dzelzs priekškara ir viena liela sasnieguma vērtas. Visas paaudzes, jo īpaši jaunieši, tiecās uzzināt, kas notiek, kas ir modē ārpus sociālistiskajām valstīm, Rietumos. PSRS nevēlamās modernās popmūzikas kultūras pieejai bija vairākas iespējas: varēja censties uztvert Rietumu radiostacijas, piemēram, ”Radio Luksemburg”,’’Radio Mercur’’ , “Radio Caroline” u.t.t ,kuras pārraidīja Rietumu mūzikas ierakstus.1960.gados attīstījās un kļuva pieejamāka magnētisko lenšu ieraksta un atskaņošanas tehnoloģija. Lai gan tas nebija lēts prieks, tas deva iespēju apmainīties ar mūzikas ierakstiem un padarīja pieejamus Rietumu izpildītāju, kā arī ārzemju ierakstus. 1956. gadā radās Eiropas dziesmu konkurss ,,Eirovīzija”, kas kļuva par vienu no lielākajiem mūziķu sadraudzības veidiem visā Eiropā mūsdienās, kādreiz nebija pieejama visiem. Par piemēru var ņemt vienu no populārākajām grupām ,1974. gada Eirovīzijas uzvarētāju grupu  ,,ABBA”, kura ieguva lielu popularitāti visā Eiropā. Par spilgtāko piemēru 20.gs mūzikas spēkam var minēt Baltijas ceļu un Barikādes, kurās cilvēki neskatoties uz briesmām, kas viņus varēja  devās un dziedāja, pulcējās kopā, jo ticēja tam, ka viņi kļūs brīvi, mūsdienās mēs šo notikumu saucam par dziesmoto revolūciju. Kopdziedāšanas ietvaros bieži izpaudās slēpts protests. Šīs noskaņas spēcīgi izteiktas arī kora dziesmās ar metaforiskiem tekstiem, kas bija saprotami dziedātājiem un publikai. Tolaik pārkāpjot jebkuru manis nosaukto PSRS rīkojumu, cilvēki varēja šķirties ne tikai no savas brīvības, kas burtiski vairs nepastāvēja, bet arī tikt izsūtīti vai ļaunākajā gadījumā nogalināti.  20. gs mūzika kļūst par miera un vienotības simbolu.

Mūzikas instrumenti, kas radušies Eiropā, ļauj cilvēkiem dalīties ar mūziku visā pasaulē. Renesanses mūziķi ievada unikalitāti mūzikā, parādot to, kāda varētu būt mūzika, ja cilvēks netiek ierobežots un ļaujas komponēšanas izjūtām. 20. gadsimta mūzika vieno vairākas Eiropas tautas, katrā tautā izceļot unikalitāti un vēlmi pēc miera  ko varēja skaidri redzēt Eirovīzijas dziesmu konkursā, Austrumu Eiropas iedzīvotāju vēlmē pēc Rietumu valstu mūzikas un vēlāk arī Baltijas valstu dziesmotā revolūcja. Eiropas mūzika ir izmainījusi daudzu cilvēku dzīves ritmu vairāku gadsimtu laikā ,liekot aizmirst par to, cik skarba ir pasaule, kas ir visapkārt un tieši tāpēc es uzskatu, ka tieši šie notikumi ir Eiropas mūzikas lielākie sasniegumi, jo katram cilvēkam mūzikas uztvere ir individuāla un neatkārtojama, tāpēc domas par šo tēmu var atšķirties katram.

post

Kas ir konfūcisms?

Konfūcisms ir ētiski politiska mācība, vēlāk viens no filozofijas pamatvirzieniem Senajā Ķīnā, kura aizsācējs ir Konfūcijs. Mācība balstīta uz cilvēka dabas, ētikas, valsts, tikumības un ģimenes noteikumu ievērošanu. Tā ir viena no trijām Ķīnas filozofiski reliģiskām skolām, bet visvairāk atbilst Senās Ķīnas kultūras noteikumiem, jo pauž sociālā taisnīguma identiskumu. Mācības pamatā bija hierarhisko pienākumu sadales sistēma, kur jaunākajam bija jāpakļaujas vecākajam, kuram bija jārāda piemēru, apliecinot savu gudrību, un kur zemākstāvošam cilvēkam bija jāpakļaujas augstākstāvošam, kuram piederēja lielāka vara. Tas paredzēja, ka ierēdņiem bija jāpakļaujas valdniekam, lai tiktu saglabāts līdzsvars kosmosā. Konfūcijs arī pauda domu, ka Debesu gribu var īstenot vienotībā, tādēļ uzskatīja, ka valsts pārvaldei jābūt taisnīgai. Konfūcijs domāja, ka Debesis nosaka sociālo statusu, bet dzīvību un nāvi nosaka tikai liktenis. Par hierarhisko attiecību pamatu tika uzskatīta ģimene, kurā bija skaidri jādefinē pienākumi, lai: “ valdnieks būtu valdnieks, tēvs būtu tēvs un dēls būtu dēls ( The Analects 12:11). “ Tas tika uzskatīts par attiecību ideālu. Andrejs Mūrnieks raksta: ”Ideālā rīcībā, audzināšanā vai jebkurā sabiedriskā darbībā Konfūcijs izdala trīs etapus. Lai izveidotu pareizo kārtību, viņš aicina “sākt visu ar poēziju, turpinot ar rituāli un pabeigt ar mūziku”.”

Poēzija ir ritmiska kustība, kas tiek saistīta ar vārdu. Savukārt valoda valoda tiek raksturota kā cilvēka pašizpausme. Ir nepieciešams saskaņot gan savu domāšanu un uzvedību, gan arī ir jāprot lietot skaidru un saprotamu valodu, lai darbi atbilstu vārdiem. Rituālu raksturo principu un likumu ievērošana, kas ietver arī taisnīgumu un pienākuma apziņu. Tās ir attiecības citam pret citu, kuru raksturo hierarhija gan ģimenē, gan valstī. Mūzika ir debesu harmonijas atveids, kuru var sasniegt tikai ar rituālu palīdzību. Rituāls sadala sabiedrību ,bet mūzika atkal cenšas to apvienot, saliedēt. Tikai ievērojot šos visus iepriekš minētos posmus, var gūt panākumus gan valsts pārvaldē, gan personīgajā dzīvē.

post

Rokas iespējamās nervu slimības

Karpālā kanāla sindroms – Karpālais kanāls ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet deviņas saliecējcīpslas un vidusnervs, kurš nodrošina jūtu kustību īkšķim, rādītajam, vidējam pirkstam un daļēji arī zeltnesim. Dažādas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, kad deformējas kauli, trauma, pārpūle vai ilgstošas vienmuļas kustības, grūtniecība, kad pastiprināti tiek aizturēts šķidrums, var būt par cēloni vidusnerva nospiedumam. Rezūltātā kanālā saspiestais nervs izsauc tirpšanas sajūtu pirkstos, sāpes, traucētas plaukstas darbspējas. Tas ir karpālā kanāla sindroms. Sākumā dažos gadījumos var palīdzēt šinas un imobilizācija vai pretiekaisuma medikamenti. Ja tas tomēr nelīdz, pēc iespējas ātrāk jāveic nepieciešamā operācija. Operāciju ir iespējams veikt Dr. Jāņas Zaržecka un Dr. Tālivalža Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikā. Operācijas laikā tiek izdarīts neliels grieziens delnas pamatnē, caur kuru tiek pāršķelta karpālā saite, atverot karpālo kanālu un samazinot tajā spiedienu. Pēc operācijas bieži tiek lietots liels pārsējs un ģipša longete, lai samazinātu sāpes pēc operācijas, kuras parasti ir niecīgas. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no laika, cik ilgi nervs ir bijis saspiests un cik stipri līdz ar to ir bojāts. Tādēļ ļoti svarīgi ir konsultēties ar ārstu jau tad, kad jūs sajūtat pirmās nospieduma pazīmes.

Dipitrēna slimība – Dipitrēna slimība jeb plaukstas saistaudu un nervu slimība, kuras cēlonis joprojām nav pilnībā zināms. Slimības rezultātā zem plaukstas ādas izveidojas cieti mezgliņi, kas laika gaitā palielinoties, savelk plaukstas pirkstus un padara tos nekustīgus. Dažkārt slimības pazīmes vērojamas arī pēdās un dzimumloceklī, taču tās ir retas un nerada tik nopietnas komplikācijas kā plaukstā. Kontraktūra ir jāoperē tad, kad cilvēks vairs nespēj nolikt iztaisnotu plaukstu uz galda ar nagiem uz augšu. Noteikti ir jāoperē tad, ja nelielie mezgli ir sāpīgi. Svarīgi ir slimību nenovilcināt, jo vēlākajā stadijā vienīgā metode plaukstas darbspējas uzlabošanai var būt bojātā pirksta amputācija. Operācijas laikā tiek izgriezti izveidojušies mezgli un rētaudu saites, kurās bieži ieaug nervu – asinsvadu kūlīši. Dažkārt nepieciešams šķelt arī pirkstu locītavu kapsulas, lai atjaunotu kustības tajās. Jo operācija notiek vēlākā stadijā, jo tā ir sarežģītāka, un ķirurgam ir lielāka iespēja bojāt ievilktos nervus un asinsvadus. Operācijas rezultāti ir atkarīgi no slimības stadijas, kā arī no rokas terapijas pēcoperācijas periodā. Rētas parasti izveidojas ļoti plānas un nemanāmas.

Kā attīstīsies darbs komandās?

Progress ir un paliek progress – mēs dzīvojam, domājam, izgudrojam, patentējam un pārdodam. Vienmēr kāds audzēs graudus, ceps maizi, to pārdos, bet mēs – programmētāji – maizi ēdīsim un rakstīsim datorprogrammas. Kāds par patentēta izgudrojuma ražošanu maksās patenta īpašniekam, bet mums būs jāmaksā par patentētas programmas kopēšanu (kas tā pati ražošana vien ir). Kādam izgudrojums tāpat būs kaut kas jauns, neparedzēts, bet mums datorprogramma joprojām būs tikai kārtējā binārā kombinācija, kurai arī decimālajā sistēmā ir savs ekvivalents. Tātad, kāds maksās zinātniekiem par viņu izgudrojuma izmantošanu, bet mums būs jāmaksā citiem programmētājiem par viņu patentētās programmas (skaitļa kombinācijas) koda izmantošanu. Kāpēc tas tā notiks? Vienkārši dažs labs zinās, kas ir menedžments un kā vajadzīgajā laikā un vietā izdevīgi pārdot preci.

Ja tā labi padomā, tad menedžmentu vienmēr var izmantot dažādi. Tas var nest daudz naudas, taču, neapdomīgi pielietots, var arī atņemt kādam citam iespēju piepildīt savus sapņus. Jā, cilvēks pēc dabas ir slinks, bet ir arī jāsaprot, ka ne katru reizi vieglākais ceļš, kā tikt pie naudas, sanāk tas labākais. Tu vari likt uzsvaru uz vārdu “godīgs” un tikai zaudēt iespējamos finansu līdzekļus, ko būtu varējis nozagt, bet, pastāvīgi “atsvaidzinot” savā vārdu krājumā vārdus “pievākt”, “nočiept”, “nospert”, “nofenderēt” vai “apčakarēt”, Tu pazaudē potenciālos klientus.

Es uzskatu, ka nākotnē dzīvos menedžments, kas daudz vairāk uzmanības veltīs cilvēciskajam faktoram, t.i., pastāvēs uzņēmumi, kuros strādās atsaucīgāki, izpalīdzīgāki un laipnāki darbinieki, nevis valdīs oligarhi, kas kontrolēs lielākas naudas plūsmas un kas būs sagrābuši savās rokās lielāku varu. Piesaistīt jaunus klientus ir daudz grūtāk nekā pazaudēt jau esošos, tādēļ nākotne ir evolucionārām nevis revolucionārām metodēm. Vienkārši mums pašiem vajadzētu mazāk enerģijas veltīt savstarpējiem ķīviņiem “sugas iekšienē”, kas tiek nelietderīgi izmantota “atmosfēras sildīšanai”. Strīdi neatrisina konfliktu, un, ja Tu uzvari strīdā, Tev vienalga neizdosies ieraudzīt to, ko vēlies redzēt, jo tā nu Dievs lēmis, ka attēls cilvēka acī veidojas apgriezts.

post

ES finanes un Mēs

No 1994.gada līdz 1998.gadam neatmaksājamās palīdzības veidā Latvija no ES ir saņēmusi 92 miljonus latu.

Svarīgākais kanāls, caur kuru Latvijā ieplūst ES budžeta līdzekļi, ir Phare programma. Pēdējo gadu Phare programmas prioritāte Latvijā ir atbalsta sniegšana, lai Latvija sekmīgi sagatavotos iestāšanai ES. Tiek atbalstīti projekti, kas saistīti ar ES likumdošanas pārņemšanu, sagatavošanos līdzdalībai ES kopīgajās politikās un sagatavošanos darbībai ar strukturālajiem fondiem.

Phare programmas finansējums Latvijā galvenokārt sastāv no līdzekļiem, kas ir iekļauti Phare nacionālajā programmā. Tā ir programma, kura gadu top, vienojoties Eiropas Komisijai un Latvijas valdībai par konkrētu pasākumu kopumu, kam jāsaņem ES finansējums. Nacionālajā programmā tiek ņemtas vērā gan ES izvirzītas palīdzības prioritātes, gan arī valsts vajadzības. Pašreizējā Phare nacionālā programma sastāv no projektiem valsts administrācijas nostiprināšanai vai arī liela apjoma investīcijām būvniecības un citos infrastruktūras izveides darbos. Atsevišķi no Phare nacionālās programmas pastāv arī Phare Pārrobežu sadarbības programma, kuras mērķis ir ar kopējiem projektiem veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Latvija iesaistīta pārrobežu sadarbības projektos ar Baltijas jūras valstīm – Vāciju, Dāniju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Lietuvu un Igauniju. Phare finansējuma ietvaros Latvijā darbojas arī vairākas horizontālās un daudzvalstu programmas.

Latvijai ka kandidātvalstij ir izvirzīti 3 galvenie noteikumi, lai tā varētu pretendēt uz ES līdzekļiem:
• Ir jābūt izstrādātai skaidrai stratēģijai, kā valsts gatavojas risināt pirmsiestāšanas perioda problēmas,
• No Latvijas puses jābūt adekvātam projektu līdzfinansējumam,
• Nepieciešama administratīva struktūra, kas tiktu iesaistīta līdzekļu pārvaldē.

Līdzfinansējums, ko ES prasa dažādām programmām un projektiem, mēdz būt dažādas. Pagaidām Latvijai netiek izvirzītas tik augsta līdzfmansējuma prasības kā pret ES dalībvalstīm. Phare institūciju stiprināšanas pasākumiem Latvijas līdzfmansējuma daļai jāsastāda 10% no kopējās projekta summas, bet investīciju projektiem šī robeža ir 25%. Arī ES finansētās programmās, kurās Latvija jau piedalās, ir jārēķinās ar to, ka programmas finanses nesegs visus 100% no izdevumiem, tāpēc ir jāparedz līdzfinansējuma avoti. Tie var būt gan valsts fondi, gan privātie līdzekļi.